«LATVIJAS ATJAUNOŠANAS BIEDRĪBA»
Prezidenta runa
biedrība gadadienā
Godājamie kungi un cienījamās dāmas!
Dārgie kolēģi!
Pirmo reizi es speru savu soli uz neatkarīgās Latvijas zemi tieši 5 gadus iepriekš - 2009.gada 23.aprīlī. Lidojums no Maskavas (aviokompānijas Air Baltic "Boeing") veica maigu piezemēšanos Rīgas lidostā, stāvvietā es izīrēju automašīnu un devos brokastot uz mana tēva bērnības Drauga mājām. Ir būtiski uzsvērt: Latvija ieņem nozīmīgu vietu manas ģimenes vēsturē!
Mans tēvs piedzima un izauga Rīgā, savu jaunību nodzīvoja Jūrmalas dzintara krastos un (ļoti ceru!), ka viņš dzīvos ilgi un mierīgi pašreizējā literārā emigrācijā. Latvijas Republika sniedza viņam, populāram žurnālistam un rakstniekam, patversmi un nodrošināja valsts aizsardzību, kurš 2011.gadā bija spiests aizbraukt no Krievijas, lai izvairītos no cietuma slodzes par mēģinājumu uzrakstīt godīgu grāmatu un atjaunot vēsturisku taisnīgumu, aicināt "Kremļa puišus": atzīst padomju okupācijas faktu, izteikt atvainošanos un pilnā apmērā izmaksāt Baltijas valstīm kompensāciju par ietveršanu PSRS sastāvā.
Mans vectēvs vadīja lielu padomju saimniecību ar simbolisku nosaukumu "Draudzība" Rēzeknes piepilsētā, mana vecmāmiņa mācījās Rīgas medicīnas institūtā (viņas fakultātes dekāns bija Pauls Stradiņš), un pēc tam strādāja par ārstu bērnu slimnīcā, Rīgā. Es izaugu Maskavā, bērnībā es klausījos ģimenes stāstus par Latviju: brīnišķīgu dabu, dzintara jūru, godīgiem un strādīgiem cilvēkiem, garšīgu un veselīgu ēdienu... Bet, likteņa varā, es pirmoreiz spēju atbraukt uz Latviju tikai 2009.gadā!
Tātad, es braucu brokastot pie ģimenes draugiem, kuri laipni izmitināja mani manā pirmajā vizītē valstī (man nepatīk viesnīcas...), un spēcīga ģimenes pavarda gaisotni nekas nespēj aizvietot! Pirmais, ko es uzreiz pamanīju ir tas, ka pēc Maskavas - šeit patiešām bija tīrība, pēc tam notika brīnums: izbraucot uz lielceļu man deva ceļu (cilvēkiem, kuri brauc ar savām automašīnām pa Krievijas ceļiem, tas ir vienkārši neticami...)
Toreiz es pirmoreiz definēju sev: rekur ir "Eiropas izvēles" patiesība! Nākamajās dienās visu, ko es ieraudzīju, pastiprināja manu pirmo iespaidu: Latvija praktiski atbrīvojās no savupuša "padomju" mantojuma un veiksmīgi attīstās ar civilizētu pasauli! Jā, protams, ir problēmas, attiecībā uz finansēm, bet cilvēkiem (izņemot retus gadījumus) ir spēcīgs gars, un viņi patiešām ir savas valsts pilsoņi!
Kad es atgriezos uz Maskavu, es sāku stāstīt saviem draugiem un paziņām par saviem iegūtiem iespaidiem ceļojumā un biju pārsteigts, daudzu reakcija: "viņi tur visi ir fašisti", "krievus apspiež", "krievus piekauj par krievu valodu", "krievu pensionāri dzīvo nabadzībā", "nepateicīgie, mēs viņiem rūpnīcas būvējām, bet viņi nevēlas runāt krieviski" - tāds ir nepilns stereotipu saraksts, ko kultivē Krievijā "pro-Kremļas" masu mediji. Un ko tik "nabadziņiem" nav jādara, lai tik neatzītu okupācijas faktu!
Tieši šī iemesla dēļ es dibināju informācijas aģentūru MAYDAYCO, lai sniegtu objektīvu informāciju par Latviju. Raksturīgs fakts - ieraugot vārdkopu "Latvijas Republika" reģistrācijas pieteikumā, Krievijas valstsvīri gandrīz pusgadu (30 dienu vietā, kas ir noteikts likumā) "risināja jautājumu" par mana masu medija reģistrāciju... MAYDAYCO aģentūras abonenti ir cilvēki ar naudu, kuriem ir savs viedoklis un kuri spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, viņi vēlas iegūt patiesu informāciju, nevis valsts propagandu! Jau otrajā darbības gadā mēs panācām nozīmīgus rezultātus: Krievijas tūristu plūsmas pieaugums pēdējos gados (tā pat kā to, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā) es uztveru kā informācijas aģentūras darbības panākumu.
Bet tai pat laikā "impērijas tumšais atriebības gars" klaiņo pa Kremļa kabinetiem. Prezidents-pulkvedis un viņa pietuvinātie jau sen pierādīja, ka viņiem ir vienalga uz starptautisko tiesību elementārām normām, okupējot daļu no Gruzijas 2008.gadā un Krimu - praktiski nesen, ar viltus ieganstu "aizsargāt krievus" (labāk viņi aizsargātu krievus Maskavā, kas ir piepildīta ar viesstrādniekiem); viņi pat ir gatavi atjaunot PSRS ar jaunu nosaukumu - "Muitas savienība"! Viņi noteica sev uzdevumu atspēlēt impēriju. Viņu mērķis ir atjaunos "lielvaru, no kuras baidīsies visa pasaule". Viņi tiecas īstenot dzīvē imperiālas blēņas, ar kurām viņus apstrādāja jaunībā, un viņi neapstāsies pat kara draudu priekšā. Tas viss, manuprāt, ir nopietns drauds arī brīnišķīgas Latvijas turpmākai mierīgai nākotnei!
Viņi melo saviem pilsoņiem valsts televīzijas kanālos, un, diemžēl, šo valsts melus nopietni uztver daļas no Latvijas iedzīvotājiem. Tieši "iedzīvotājiem", jo Latvijas Republikas pilsoņiem jau sen viss ir saprotams! Nav jēgas strīdēties un pārliecināt šos "iedzīvotājus", viņi ir smagi saslimuši ar imperiālās "okupācijas slimību", nedziedināmi slimi un traģiski ir ļoti bīstami civilizētai pasaulei!
Es rakstu šīs rindas, jo vēlos paziņot visiem: ne visi krievi ir nelieši ar trakām imperiālām idejām, viņu vidū ir arī Eiropas vērtību piekritēji! Neatkarīga Latvija kā civilizētas Eiropas daļa izraisa man patiesu apbrīnu, ņemot vērā briesmīgo "padomju" mantojumu, kuru tā bija spiesta paciesta savā grūtajā ceļā uz Eiropas civilizāciju!
To dazu gadu laika, ko es nostradaju par zurnalistu Latvijas Republika, es iemiesoju dzilu cienu, milestibu un piekersanos cilvekiem, kuri atbrivojas no "imperialas" okupacijas un kuri nelokami virza savu valsti uz Eiropas civilizaciju.
Pec tam radas ideja izveidot savdabigu "platformu", kur skaidri domajusie un laimigie Krievijas iedzivotaji varetu atbalstit Latviju vismaz privata veida, jo "Kremla puisi" pat nevelas apspriest kompensaciju par citas valsts "padomju" okupaciju. Neskatoties uz "Krievijas imperialas tumsonibas" turpinajumu - Krimas aneksija - mes turpinam neatlaidigi censties brivas Latvijas tautas laba, nevis tamdel, ka tas sniedz augstu ienesigumu, ir prestizi un moderni, bet vienkarsi ta liek mums darit musu sirdis!
P.S. Mūsu ģimene dibināja «LATVIJAS ATJAUNOŠANAS BIEDRĪBU», cerot, ka mēs varēsim vismaz privātā veidā sakrāt pēcpadomju teritorijā niecīgu daļu no šī neatmaksāta parāda; cerībā sasniegt godīgus, apzinīgus līdzpilsoņus, tomēr pēdējie notikumi parādīja, ka Krievijā veselīga saprāta paliek arvien mazāk un mazāk! Daudzi aizbrauc no valsts, bet citi, kuri pirms Krimas okupācijas izrādīja savu ieinteresētību sadarbībai ar biedrību, tagad atklāti paziņo: "Mēs baidāmies par savu biznesu un mūsu tuvinieku dzīvībām, mēs nevaram pārskaitīt naudu uz biedrību!"
